|
|
Informācija par valsti |
|
Gruzija atrodas pie Melnās jūras austrumkrasta un uz dienvidiem no Lielās Kaukāza kalnu grēdas un šo reģionu sauc par Dienvidkaukāzu. Valsts robežojas ar Krievijas Federāciju, Turciju, Armēniju un Azerbaidžānu. |
|
Valsts galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
|
Tbilisi. Iedzīvotāju skaits: 1480000 |
Oficiālās valodas |
|
Oficiālā valsts valoda ir gruzīnu, kurā tiek izmantots unikāls alfabēts. Valstī tiek lietotas arī krievu, azerbaidžāņu, armēņu, abhāziešu un citas valodas. |
Reliģija |
|
Izplatītākā reliģija ir Kristietība, no kuras lielākā konfesija ir Pareizticīgie un daudz mazāka iedzīvotāju daļa pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, katoļiem, baptistiem un judaistiem. Otrā izplatītākā ir Islāms. |
Valsts pārvalde |
|
Gruzija ir prezidentāla republika. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, balstiesības iegūst 18 gadu vecumā. |
Platība |
|
69.700 km2 |
Iedzīvotāji |
|
Gruzīni – 70%, armēņi – 8%, azerbaidžāņi – 6%, krievi – 5%, grieķi – 2%. |
Neatkarība |
|
Neatkarību, atdaloties no PSRS, ieguva 1991. gadā. |
Ģeogrāfija |
|
Gruzija ir kalnaina valsts, kas no rietumiem robežojas ar Melno jūru, veidojot 315 km garo krasta līniju. Valsti šķērso Lielā Kaukāza kalnu grēda (augstākās virsotnes: Škara – 5068 m, Kazbegi – 5047 m). Kukāzs pieder pie salīdzinoši jaunām kalnu sistēmām un vēl nav beigusies tā veidošanās, kas izskaidro augstu seismisku aktivitāti (līdz 5-7 ballēm pēc Rihtera) šajā reģionā. Kolhīdas zemienes līmenis nemitīgi pazeminās ar ātrumu 13 cm simts gados. Valsts teritorijā ir pārstāvētas praktiski visas klimātiskās zonas, kas izskaidro lielu dabas bagātību. |
Klimats |
|
Gruzija var lepoties ar to, ka šajā salīdzinoši mazajā teritorijā ir novērojami laika apstākļi, kas raksturīgi vairākām klimata zonām – sākot no Melnās jūras mitrās subtropu zonas, cauri izteiktajai alpu klimata joslai un pat līdz sausajām stēpēm valsts austrumos. Lielā Kaukāza kalni un Dienvidruzijas kalni, kurus savieno Likhi kalnu grēda, sadala valsti sadala Gruziju divās kontrastējošās Rietumgruzijas un Austrumugruzijas klimata zonās. Tai pašā laikā augstie Kaukāza kalni kalpo par drošu barjeru no ziemeliem ienākošajam aukstajam gaisam. Vidējā gada temperatūra kalnos ir ap +5,7 °C, kur 9 mēnešus ilgstošajā ziemas periodā tā var būt līdz pat -15°C un var būt vēl zemāka Džavahetijas plato robežās. Adžārijas piekrastē vidējā janvāra temperatūra sastāda +5,8 °C, bet augustā ap +23,8 °C, savukārt Kahetija (Austrumgruzija) ir uzskatāma par viskarstāko Gruzijas daļu, kurā vasaras temperatūras svārstās + 30 – +40 °C robežās. Ieteicamais ceļošanas laiks ir no vēlā pavasara līdz agram rudenim, bet ziemas periodā ir iespējams apmeklēt kalnu slēpošanas kūrortus Kaukāza kalnos. |
Valūta |
|
Gruzijas nacionālā naudas vienība ir Lari (GEL). 1 Lari = 100 Tetri. Visi maksājumi Gruzijas teritorijā tiek veikti šajā valūtā, bet citu valstu naudas vienību starpā visvāirāk ir izplatīti ASV dolārs un Eiro. Izplatītākā maksājumu metode – skaidrā nauda. |
Laika zona |
|
GMT + 4 |
Lielākās upes |
|
Mtkvari (Kura) – 1515 km (351 km Gruzijā), Alazani – 407km (390 km Gruzijā), Rioni (333 km). |
Lielākie ezeri |
|
Paravani (38 km2, dziļums – 3,3 m, 2073 m virs jūras līmeņa), Tabatskuri (14 km2, dziļums – 40 m, 2000 m virs jūras līmeņa), Keli (1,3 km2, dziļums – 63 m, 2900 m virs jūras līmeņa), Ritsa (1,5 km2, dziļums – 101 m, 880 m virs jūras līmeņa). |
Valsts svētki |
|
1. janvāris |
|
Jaunais gads |
7. janvāris |
|
Ortodoksālie Ziemsvētki |
19. janvāris |
|
Epifānija |
3. marts |
|
Mātes diena |
9. aprīlis |
|
Piemiņas diena |
5.-6. maijs |
|
Ortodoksālās Lieldienas |
26. maijs |
|
Neatkarības diena |
24. augusts |
|
Konstitūcijas diena |
28. augusts |
|
Sv. Marijas diena |
14. oktobris |
|
Svetichoveli diena |
23. novembris |
|
Sv. Giorgija diena |
|
Telefonu valsts kods |
|
+995 |
|
| |